Guļamvagons Ogre

Palielināt attēlu

Un nesakiet man, ka tā nav taisnība. Tīri ziņkāres pēc gribētos uzzināt, cik daudz ir to, kuri ikdienā brauc uz Rīgu (retāk – uz citām pilsētām vai pagastiem), lai strādātu, mācītos/studētu. Un šajā pilsētā pavada tikai dažas stundas no rīta un vakarā, varbūt vēl arī brīvdienas. Spriežot pēc pūļiem, kas uz Rīgu dodas ar sabiedrisko transportu, aprēķins varētu būt diezgan iespaidīgs. Grūtāk izmērīt, cik daudzi ārpus Ogres dodas ar privāto transportu.

Tas, kas rada zināmu interesi, ir jautājums – cik daudzi no šiem cilvēkiem Ogri uztver kā „savu” pilsētu, interesējas par šeit notiekošo, un vēl – kā viņi pavada brīvo laiku šajā pilsētā (un vai vispār to pavada šeit).

It kā viss šeit jau gadiem zināms, bet kādā brīdī cilvēkam, kas Ogrē tikai nakšņo, gadās atjēgties, ka pilsēta kļūst aizvien svešāka un nepazīstamāka. Ja reti gadās izmest loku pa pilsētu, var gadīties pamatīgi pārsteigumi. To parasti pamana nejauši un nepiešķir tam lielu vērību. Parasti mēdz būt vienalga, ja tas neskar personisko komfortu. Īpaši jau vietējie notikumi un „politika”. Par to gan reti kuram varētu pārmest, jo diez vai arī citviet „regulāros” iedzīvotājus šīs lietas masveidā interesē.  
Taču cits jautājums ir par to, ko Ogrē ar savu brīvo laiku var iesākt cilvēks, kuram šī pilsēta ikdienā ir tikai guļamvagons. OK, darbdienas vakarā diez vai gribas kaut ko īpaši darīt, taču tūlīt klāt vasara, kad šie vakari ir gari un gaiši, turklāt arī atvaļinājumu laiks, kad pilsēta pa starpu ārzemju braucienam vai pāris nedēļām laukos tomēr dažas dienas pēkšņi vairs nav tikai guļamvagons.
Var aiziet uz ledus halli, minigolfu, bet ar to arī aktivitātes lielākoties beidzas. Ir pāris kafejnīcu, no kurām īsti sakarīga liekas tikai picērija, bet cik tad bieži tur var iet. Paliek pastaigas gar upi, jauki, ja izdodas aizkļūt līdz t.s. Špakovska parkam. Kino nav, ar sporta klubiem arī pašvaki. Un bibliotēka diez vai ir topā.

Ja izklaides ziņā vēlmes pārsniedz pāris naktsklubu piedāvāto, tad alternatīvas īsti nav. Vēl ir daudzie vasaras pasākumi estrādē, bet tur nereti var sastapt stipri interesantu publiku dažādās reibuma un mazgadības/nepilngadības pakāpēs.

Rezumējums – nekas dižs, bet kaut kas jau ir arī Ogrē. Varbūt piedāvājums izklaidei un atpūtai nav tik plašs kā Rīgā, bet laikam tieši tāpēc arī nav, ka Rīga tik tuvu. Tas viss ir un paliek bizness, un kurš gan ies riskēt, ja klientūra var iesēsties mašīnā/vilcienā/autobusā un pēc nepilnas stundas Rīgā izvēlēties pavisam ko citu.  

„Guļamvagons” kopumā ir pieņemams. Ogrē ir garantētas šādas tādas pakalpojumu, atpūtas un izklaides iespējas, bet trūkstošo vienkārši var saņemt citur. Pagaidām šī šķiet dzīvošanai pievilcīgāka alternatīva par Rīgas centru vai apšaubāmas subkultūras pārņemtu mikrorajonu.

P.S. Ogrenet: Vēlaties paust savu viedokli līdzīgā veidā?  Sūtiet to uz info@ogrenet.lv !